Uztura bagātinātājs „Zelta sakne”

Rodiolas saknes pulveris kapsulās (iepakojumā 60 kapsulas).

Sastāvdaļas vienā kapsulā: Rožainās rodiolas saknes pulveris, Lakricas saknes pulveris, kapsulas apvalks – celuloze

Neto masa: 22.8 g

Lietošana: Pa 1 kapsulai 1 reizi dienā – no rīta pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni.

 

 

Rodiolas saknei piemīt adaptogēnas īpašības, kas stiprina organismu nelabvēlīgos dzīves apstākļos:

* Mazina pārmērīgā stresa, fiziskas un garīgas pārpūles radītās sekas,

* Palīdz pārvarēt aukstumu, mitrumu, vēju un karstumu bez veselības traucējumiem.

* Mazina nogurumu, palielina darbaspējas, uzlabo garastāvokli, īpaši apstākļos, kad jāsaglabā možums – stūrējot auto, vai veicot darbu nakts maiņā.

 

Neizmantot uztura bagātinātājus kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotājus.
Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu.
Uzglabāt bērniem nepieejamā vietā!
Uzglabāt sausā vietā līdz 25°C.
Nelietot pēc derīguma termiņa beigām!
Pirms lietošanas konsultējaties ar ārstu vai farmaceitu, ja esat ārsta uzraudzībā, ja jums ir grūtniecība, vai barojat bērnu ar krūti.
Nav ieteicams bērniem līdz 18 gadu vecumam.

 

 

Rožainās rodiolas pielietošana veselības uzturēšanai un atgūšanai

Tūkstošiem gadu ilgajā augu pielietošanas laikā praktiķi un zinātnieki ir sistematizējuši augus pēc to ķīmiskā sastāva, iedarbības stipruma un ilguma, savstarpējas mijiedarbības, kā arī izdalījuši ļoti specifisku augu grupu, kas ne tikai aizsargā pret slimībām, bet spēj arī aizkavēt novecošanos un pagarināt mūža ilgumu.
Šie brīnišķīgie augi tika nosaukti par adaptogeniem. Krievijas zinātnieks Lazarevs pagājušā gadsimta 50-60 – tajos gados izvirzīja un pamatoja teoriju par organisma nespecifiski paaugstinātas pretestības stāvoklī, ko var panākt lietojot augus – adaptogēnus. Tie ir augi, kas ievirza organisma darbību tādā stāvoklī, kad cilvēks spēj labi pārvarēt badu, aukstumu, karstumu, stresu, nogurumu. Šai stāvoklī viņš kļūst izturīgs pret infekcijām un deģeneratīvām slimībām. Adaptogeni ir līdzekļi, kas darbojas profilaktiski, neļaujot attīstīties audzējiem un sirds asinsvadu slimībām. Tie palīdz uzturēt cilvēkam dabas doto „Veselības programmu” – homeostāzi. Klasiskie adaotogēni ir žen-šen, eleuterokoks, rodiola, leizeja, citronliāna, arālija.
Mūsu klimatiskajā joslā kultūrā labi padodas rodiola, leizeja un citronliāna. Stāsts būs par rodiolu.

Rožainā rodiola, Rhodiola rosea, tautā saukta par Zeltsakni

Rožainā rodiola ir ļoti interesants augs. Tas ir daudzgadīgs, ziedošs augs, ko bieži dēvē par zeltsakni. Šim augam pēdējā laikā ir pievērsta liela uzmanība, jo tas ir efektīvs un samērā drošs lietošanā. Rodiola jau sen ir pazīstama kā adaptogēns. Cilvēki visā pasaulē izmanto šo augu, lai uzturētu labu noskaņojumu, pārvarētu stresu, nogurumu un kliedētu nemieru. Apkopojot daudzus informācijas avotus, centīšos saprotamā veidā sniegt izsmeļošu informāciju par veselības ieguvumiem, lietojot šo augu, un arī brīdināt par varbūtējiem blakusefektiem.
Kur dzīvo Rodiola?
Rodiola ir izturīgs augs. Tas labi jūtas manā aptiekas augu dobē pie mājas. Šī auga dzimtene ir Sibīrija un Tijaņ Šan kalnu grēdas apvidus. Zeltsakni kultivēt ir vienkārši. Jāsagatavo labi drenējama, trūdvielām bagāta augsne, jāiestāda saknes gabaliņi ar dzinumiem, apmēram 5 centimetru dziļumā 20-30 cm attālumā vienu no otra. Vasarā vajag kopt, ravēt, laistīt. Trešajā veģetācijas gada rudenī augs jau būs sevī koncentrējis pietiekami daudz bioloģiski aktīvu vielu, tad var ievākt ražu. Jaunākos dzinumus vajag atkal iestādīt, taču citā vietā, jo no tās augsnes, kur rodiola auga, viss derīgais būs izsmelts.

Rodiolu var audzēt arī istabā podā uz palodzes. Interesanti, ka arī nakts laikā šis augs, atšķirībā no citiem, elpo tikai oglekļa dioksīdu, tātad attīra mājokļa gaisu arī naktī. Kad saule parādās, zaļās biezās lapas akumulē saules enerģiju, lai pārvērstu uzglabāto oglekļa dioksīdu augstas enerģijas cukuros un citās bioloģiski aktīvās vielās. Tas ir gudrs izdzīvošanas mehānisms, kas ļauj saglabāt rodiolas biezo lapu sulīgumu karsto un sauso ziemeļu vasaru laikā. Jābrīdina, ka nav pētīts, cik daudz cilvēka veselībai derīgo vielu savās saknēs uzkrāj rodiola augot telpās, izolēta no tiešiem saules stariem un ziemošanas ārā.

Rodiolas pielietošanas vēsture.

Slavenais grieķu ārsts Discorides, mūsu ēras 70 –90- tajos gados rakstīja par rodiolu savā klasiskajā grāmatā De Materia Medica. Grāmatā Discorides ir aprakstījis dažādus rodiolas pielietojumus un devis pagatavošanas receptes. Līdz šai dienai šis teksts joprojām ir labākais vēsturiskais avots, kas dara zināmu, kādas vielas un augus ārstēšanā lietoja grieķi un romieši. 19. gadsimtā botāniķis Linnaeus šo augu nosauca par Rodiola rosea, jo saknei piemīt rozēm līdzīgs aromāts.

Pēdējo 300 gadu laikā rodiolas izmantošana tika integrēta Krievijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Islandes un citu valstu medīcīnā. Lielā mērā tas ir arī tāpēc, ka tieši šajās valstīs zeltsakne labi aug un uzkrāj bioloģiski aktīvas vielas. Vikingi ļoti mīlēja šo augu. Viņi izmantoja rodiolu, lai saglabātu izturību aukstajās ziemeļu ziemās. Tibetieši uzskatīja, ka rodiola ir efektīvs līdzeklis elpceļu infekciju ārstēšanai. Ķīniešu imperatori regulāri nosūtīja sauszemes ekspedīcijas uz Sibīriju, lai savāktu rodiolu. Ķīnieši pirmo reizi atsaucās uz rodiolu kā „Zelta sakni”. Mongoļi ir lietojuši rodiolu gadsimtiem ilgi. Līdzīgi kā vikingi, šie izturīgie cilvēki paļāvās uz augu, lai varētu izturēt aukstos, skarbos laika apstākļus.

Mūsdienās Vācijas, Krievijas, Islandes un Norvēģijas zinātnieki, veicot uz pierādījumiem balstītas medicīnas standartiem atbilstošus pētījumus, ir pierādījuši daudzas rodiolas ārstnieciskās īpašības. Pateicoties šo pētījumu neapgāžamiem pierādījumiem, rodiola tika iekļauta daudzu valstu farmakopejās. Tradicionālajā krievu medicīnā Rodiolu lieto, lai palielinātu fizisko izturību un mazinātu nogurumu, depresiju, stresu un citus nervu sistēmas simptomus.

Ko labu Rhodiola rosea var dot veselībai?

Zinātnieki un praktiķi ir pētījuši Rodiolu simtiem gadu. Ir publicēti daudzi augstas kvalitātes klīniskie pētījumi. Šie ziņojumi atklāj rodiolas lietošanas ieguvumus un atklāj arī blakusparādības, kādas dažreiz mēdz notikt. Vairāki klīniskie pētījumi liecina, ka rodiolas preparātu lietošana rada šādas pozitīvas izmaiņas:

1. Ietekmē CNS darbību
• uzlabo garastāvokli (Darbinyan, 2007),
• palielina uzmanību (Shevtsov, 2003; Schutgens, 2009),
• mazina nogurumu (Olsson, 2009; Spasov, 2000),
• atvieglo vieglu vai mērenu depresiju (Darbinyan, 2007; Mao, 2015),
• palīdz vispārējas trauksmes gadījumā (Bystritsky, 2008).
• mazina stresu un ar to saistītos veselības traucējumus,
• uzlabo atmiņu.
• uzlabo vingrinājumu veiktspēju.

2. Piedalās neiroendokrīnās regulācijas korekcijā
• palīdz kontrolēt diabētu,
• pagarina reproduktīvo periodu gan sievietēm, gan vīriešiem, veicina auglību.
• pozitīvi ietekmē potenci (Barnoulovs O. D. 2012.)

3. Aktivē reģenerācijas procesus
• paātrina ievainojumu, lūzumu sadzīšanu
• paātrina organisma atjaunošanos pēc smaga darba un sporta treniņiem
• profilaktiski darboties pret audzējiem.
• koriģē imunitāti

4. Detoksikācijas, antidestruktīvā darbība
• Pētījums. Ir noteikta alkohola letālā deva 50 (LD50), kas ir 24.2 ml uz svara kilogramu. Lietojot rodiolu vairākas nedēļas ilgi, LD50 paaugstinās līdz 56 ml/kg (Barnoulovs O. D. 2012.)

 

Kā rodiola darbojas mūsu organismā?

Šajā rakstā mēs runājam par Rhodiola rosae saknes pulvera pielietošanu. Izpētot Rodiolas saknes ķīmisko sastāvu un šo sastāvdaļu mijiedarbību ar dažādiem ekstraģentiem, esmu nācis pie slēdziena, ka nav nekādas vajadzības un jēgas ar ekstrakciju izolēt kādu šī auga komponentu. Jau senie Tibetas ārsti pierādījuši, ka visefektīvāk augs darbojas ar visu vielu kopumu. Turklāt, ja ekstrakcijai pielieto spirtu, tad vielas, kas satur olbaltumvielas – glikoproteīnus un miecvielas, tiek denaturētas un zaudē aktivitāti. Rodiolas sakne satur vairāk ne kā simts dažādu ķīmisku savienojumu, svarīgākie un aktīvākie no tiem pēc zinātnieka Panossian 2010. gada publicējuma ir:
• Salidrosīds
• Rodiolīns,
• Rosavīns,
• Rosarīns,
• Rosiridīns.
• Mikroelementi: selēns, mangāns, cinks, hroms, titāns, kobalts, varš, selēns uc.

Pierādījumi liecina, ka rodiolas ekstrakts var ietekmēt mūsu endokrīno sistēmu caur hipotalāma – hipofīzies ( CNS struktūras) un virsnieru asi. Cita starpā šie endokrīnie dziedzeri regulē mūsu stresa reakciju. Zinātnieki norāda, ka Rodiola darbojas kā antistresa aģents, līdzsvarojot šo endokrīno dziedzeru savstarpējo sadarbību. (Xia, 2016) Tas tiek klasificēts kā adaptogēns efekts. Šķiet, ka rodiola stimulē noradrenalīna, serotonīna, dopamīna un acetilholīna veidošanos un šo neiromediatoru receptorus smadzenēs. Šo receptoru proteīnu, īpaši serotonīna, izmaiņas ietekmē mūsu garastāvokli. Iespējams, ka rodiolas ekstrakts bloķē monoamīnoksidāzes fermentus. Tas ietekmē neirotransmiteru līmeni mūsu smadzenēs, no kā atkarīgs mūsu garastāvoklis. Vēl viens ziņojums rāda, ka rodiolas preparāti var palielināt mūsu dabīgo endorfīna līmeni, vienlaikus samazinot ar stresu saistīto kortizola līmeni. Tas arī varētu radīt adaptogēnu aktivitāti. (Khanum, 2005)

Rodiola un depresija

Depresija ir viens no visbiežāk sastopamajiem un izaicinošākajiem psiholoģiskajiem stāvokļiem. Depresija ir ilgstoša skumju sajūta un vispārējs intereses zudums par savu dzīvi. Depresijas simptomi var ietvert sliktu miegu, zaudētu apetīti, zemu enerģijas līmeni un pašvērtējumu. Tiek lēsts, ka 16 % iedzīvotāju piedzīvo depresiju dzīves laikā. Un, kad depresija ierodas, tai ir pavadoņi. Tas nozīmē, ka depresiju bieži pavada citas hroniskas slimības.
Vai ir pamatotas alternatīvas ārstēšanai ar selektīviem serotonīna atpakaļ saistīšanās inhibitoriem (SSRI)? Daudzi depresijas piemeklētie meklē alternatīvu SSRI zāļu terapijai, jo tai ir daudzas blakusparādības. Būtībā šie medikamenti padziļina depresiju, jo, spēji pārtraucot lietošanu, pieaug pašnāvības gadījumi. Alternatīva no herbālās terapijas puses ir, piemēram, asinszāles, ālantes, lavandas preparātu lietošana. Vairāki klīniskie ziņojumi liecina, ka rodiola arī ir saprātīga alternatīva vieglas vai mērenas depresijas mazināšanai. Daudzos klīniskajos pētījumos zinātnieki ir pierādījuši, ka rodiolas lietošana var mazināt depresijas intensitāti. Turklāt rodiolas blakusparādības, salīdzinoši ar SSRI, ir niecīgas.

Mēģinājumos ir pierādījies, ka Rodiolas saknes deva 340-680 mg dienā 6 nedēļu laikā nozīmīgi mazina depresiju. Interesanti, ka ar Rodiolu ārstētiem pacientiem netika novērotas nopietnas blakusparādības.

Rodiola un vēzis.

Salidrosīds, kā spēcīgākais Rodiolas komponents, ir pētīts attiecībā par tā pretvēža īpašībām. Testa mēģinājumi liecina, ka tas kavē urīnpūšļa, resnās zarnas, krūts un aknu vēža šūnu augšanu. Pētnieki ir secinājuši, ka Rodiola var būt noderīga daudzu vēža veidu ārstēšanā. Tomēr svarīgākais pētījumu atzinums ir tas, ka rodiolas preparāti veicina šūnu diferenciāciju, tāpēc kavē metastazēšanos un var kalpot kā profilaktisks līdzeklis, lai cilvēki nesaslimtu ar onkoloģiskām slimībām (Jaremenko K.V. 2012).

Rodiola un stress.

Vienā pētījumā tika pētīta Rodiolas ietekme uz 101 cilvēku ar stresu, kas saistīts ar situācijām dzīvē un darbā. Dalībniekiem tika dots 400 mg rodiolas saknes dienā četras nedēļas. Pēc trīs dienām tika konstatēts, ka stresa simptomi, piemēram, nogurums, izsīkums un trauksme ievērojami mazinājās. Šie uzlabojumi turpinājās visa pētījuma laikā. Tika pierādīts, ka rodiola novērš „izdegšanas” simptomus, kas var rasties hroniska stresa gadījumā. Citā pētījumā, kurā piedalījās 118 cilvēki ar stresa izraisītu izdegšanas sindromu, Rodiolas saknes lietošana vairākumā gadījumu uzlaboja stāvokli, mazinot stresu un depresiju, tomēr, lai pilnībā atgrieztu cilvēku normālā veselības stāvoklī, bija jāmaina dzīves un darba apstākļi.
Secinājums: rodiola rosea palielina organisma izturību pret stresu, ļaujot labāk tikt galā ar darba un dzīves situācijām un attālina hroniska noguruma un „izdegšanas„ sindromu. Jāatzīmē, ka stabils uzlabojums tika novērots tikai pēc vienas nedēļas ilgas ārstēšanas.

Rodiola un smadzeņu darbība.

Vingrojumi, pareizs uzturs un labs nakts miegs ir pārliecinoši veidi, kā saglabāt labu smadzeņu darbību un skaidru domāšanu. Daži papildinājumi tomēr var palīdzēt, tostarp, rodiola. Vienā pētījumā tika pārbaudīta tās ietekme uz garīgo nogurumu 56 cilvēkiem darbā nakts maiņā. Cilvēki tika nejauši izvēlēti, vieni saņēma 200 mg rodiolas saknes dienā, otri placebo tabletes. Pēc divām nedēļām, tika secināts, ka Rodiola samazināja garīgo nogurumu un uzlaboja ar darbu saistītu uzdevumu izpildi par 20%, salīdzinot ar placebo. Pētījumos ar studentiem, lietojot Rodiolu, tika novērota palielināta motivācija mācīties, eksāmenu rādītāji arī bija par 8% augstāki nekā placebo grupā.

Rodiola un vingrinājumu veiktspēja.

Vienā pētījumā dalībniekiem tika dota 200 mg rodiolas vai placebo divas stundas pirms cikla testa veikšanas. Tie, kas saņēma rodiolu, varēja veikt doto uzdevumu vidēji 24 sekundes ātrāk nekā tie, kas saņēma placebo. Lai gan 24 sekundes var šķist maza starpība starp pirmo un otro vietu, sacensībās var visu izšķirt milisekundes. Arī citos gadījumos ir pierādīts, ka rodiolas preparāti uzlabo vingrojumu efektivitāti, ļaujot ilgāk un ražīgāk strādāt bez noguruma.

Faktori, kas jāņem vērā, lietojot rodiola.

Medicīnas doktors Andrew Weil, M.D. ir ilgstoši pielietojis praksē rodiolas preparātus un dalās ar saviem novērojumiem.
Viņš iesaka rodiolas preparātus lietot dienas pirmajā pusē, jo tad netiks traucēts miegs.
Ir saprātīgi uzzināt, kāda var būt zāļu mijiedarbība. Dažreiz, vienlaicīgi izrakstot zāles un ārstniecības augus, mēs varam izveidot kaitīgas reakcijas mūsu organismā. Eksperimenti liecina, ka Rhodiola var ietekmēt CYP3A4 enzīma un P-glikoproteīna aktivitāti. Esiet piesardzīgi, kombinējot Rodiolu ar citiem medikamentiem, kuru neitralizēšanai organismā tiek izmantoti šie enzīmi. (Hellum, 2010). Piemēram nav ieteicams vienlaicīgi ar Rodiolu lietot antidepresantus: amitriptalīnu, venlafaksatinu, ciklosporīnu grupas antibiotiķus, eritromicīnu, Ca kanālu blokatorus, levostatīnu, omeprozolu.
Jāatzīst, ka, profilaktiski lietojot rodiolas preparātus, šeit nosauktos medikamentus, visdrīzāk, nebūs vajadzības lietot.
Cilvēki parasti tiek mudināti palielināt rodiolas devu, lai ātrāk sasniegtu vēlamo efektu. Daudzi avoti apgalvo, ka tas ir drošs augs ar ļoti mazām blakusparādībām. Tomēr, lietojot lielas devas – 2-3 gramus dienā un vairāk, var rasties iemigšanas grūtības, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, galvassāpes un reibonis, trauksme un uzbudinājums, nemiers, bezmērķīga aktivitāte.
Šīs blakusparādības parasti rodas, ja lieto lielāku rodiolas devu un vienlaicīgi arī kofeīnu saturošus dzērienus. Tātad bieži dzerot kafiju, Coca Cola, Pepsi, paaugstinās risks, ka var rasties minētās blakusparādības.

Rodiola var pazemināt cukura līmeni asinīs. Ja lietojat zāles, lai samazinātu glikozes līmeni asinīs, kontrolējiet to. Ja cukura līmenis asinīs pazeminās, tad lietojiet mazāk insulīna. Zema glikozes līmeņa asinīs sekas var būt tikpat bīstamas, kā augsts cukura līmenis asinīs.
Rhodiola rosea nedrīkst ordinēt pacientiem ar mānijas uzvedības traucējumiem. Ja kādam ir bipolāri traucējumi, rodiolas preparātus nedrīkst lietot, jo tas var izraisīt māniju.

Rodiolu nedrīkst nozīmēt arī pacientiem, kas saņem antidepresantus. Tas nav ieteicams pacientiem, kas lieto SSRI vai MAOI grupas antidepresantus, jo šī kombinācija var izraisīt serotonīna sindromu, īpaši, ja vienlaicīgi lietots alkohols.

Noslēgumā jāatzīmē, ka, pielietojot rodiolu savā fitoterapeita ārsta praksē esmu gandarīts par rezultātiem. Ipaši labi tā kombinējas ar bērza tāss ekstraktu – betulīnu. Ja betulīns darbojas vairāk fiziskā plāksnē, uzlabojot orgānu darbību un „salāpot” šūnas, tad rodiolas darbība vairāk izpaužas centrālās nervu sistēmas līmenī, uzlabojot smadzeņu darbību emocionālā un mentālā plāksnē, kas ir ļoti svarīgi, lai būtu vesels gars veselā ķermenī.

Kā teica senie latīņi ”Mens sana in corpore sano”.


Sastāvs: Rožainās rodiolas saknes pulveris Lakricas saknes pulveris Kapsulas apvalks – celuloze


Līdzīgie piedāvājumi