Veselības tēja “KLIMAKTĒRISKĀ SINDROMA MAZINĀŠANAI”

Satur augus, kuriem ir hormonu vielu maiņu regulējošas, asinsspiedienu un svīšanu mazinošas īpašības.
Klimaktēriskais sindroms ir organisma pielāgošanās process tādam dzīves posmam, kad izbeidzas olnīcu ražoto hormonu darbība. Pielāgošanās procesā vispirms iesaistās virsnieres, pastiprināti producējot vīrišķos hormonus – androgēnus, kuri sievietes organisma tauku šūnās pārveidojas (aromatizējas) par sievišķo hormonu estronu, kurš bioloģiskā spēka ziņā kaut arī ir vājāks par īsto hormonu estradiolu, tomēr ir pietiekoši efektīvs, lai neveidotos klimaktēriskam sindromam raksturīgi traucējumi. Tātad sievietes, kam virsnieres ir kārtībā, pārejas periodu pārdzīvo pavisam mierīgi. Un nekāda speciāla terapija viņām nav vajadzīga, vienīgi veselīgs dzīvesveids.

Kāpēc veidojas klimaktēriskais sindroms? Dieviņš tā ir iekārtojis, ka galvas smadzeņu hipotalāma daļa koordinē visus hormonālos un veģetatīvos procesus cilvēka organismā. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par asinsvadu tonusu, arteriālo spiedienu, par iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzeru darbību, arī par kuņģa- zarnu trakta motoriku, termoregulāciju un pat par emocionālo stāvokli. Kad hipotalāma estrogēnie receptori nesaņem informāciju par pietiekamu estrogēnu koncentrāciju organismā, tie ceļ trauksmi.

Hipotalāms, kā nervozs direktors, sāk drudžaini darboties un iedzen stresā visu kolektīvu, tad arī sākas šie traucējumi ar karstuma viļņiem, svīšanu, asinsspiedienu, gremošanas traucējumiem, nepastāvīgu garastāvokli un vis kaut ko vēl. Pēc kāda laika hipotalāms pierod pie samazināta estrogēnu daudzuma un klimaktēriskais sindroms beidzas arī bez ārstēšanas, taču šis process dažreiz ilgst pat 10 gadus. Hipotalāmu var viegli nomierināt ar fitoterapijas un homeopātiskiem līdzekļiem, taču paliek cita problēma – estrogēnu deficīta apstākļos zūd kaulu masa, iestājas osteoporoze, pieaug kaulu lūzumu risks. Arī ādas un gļotādu sausums dažreiz sagādā lielas neērtības. Tāpēc šai dzīves periodā jālieto ārstniecības augu preparāti lai novērstu ne tikai simptomātiskus traucējumus, bet arī tālejošas pataloģiskas izmaiņas.

Izejot no šiem aspektiem fitoterapija klimaktēriskā sindroma gadījumā jāvirza vairākos virzienos:
jāstiprina virsnieru darbība,
jānomierina hipatalāms,
jālieto augi, kas satur fitoestrogēnus,
jālieto augi, kas darbojas simptomātiski – samazina svīšanu, asinsspiedienu, nervozitāti un citus traucējumus.

Virsnieru darbības regulēšanai var ieteikt lakricas sakni, kuru jālieto ļoti mazos daudzumos- pulveri pa 0,1 gramiem 3 reizes dienā, to nedrīkst lietot tūskas, aptaukošanās, paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Ļoti efektīva saknīte- spēj novērst sindromu pašā saknē, diemžēl ar lietošanas ierobežojumiem blakņu dēļ. Stimulējoša iedarbība uz virsnierēm ir trejdaivu sunītim, lielajai nātrei, mežrožu augļiem, tīruma naudulim, kalmes saknēm. Šo augu tēju uzlējumu var lietot pa ēdamkarotei uz glāzi vāroša ūdens 3 reizes dienā, vienīgi jāievēro, ka nātre pastiprina asins recēšanas spēju un sievietēm, kam šie rādītāji ir paaugstināti, nātres lietot nevajag.

Regulējoši uz hipotalāmu iedarbojas beladonna (vilkoga), velnābols, driģene, naktene, bebrukārkliņš, melnais rudzu grauds. Preparāti no šiem augiem pārtrauc veģetatīvās disfunkcijas izraisītos traucējumus – karstuma viļņus, svīšanu, sirds skriešanu, galvas reiboņus un sliktu dūšu. Jāņem vērā, ka šie augi ir indīgi, pašārstēšanās nav ieteicama, taču preparātus ar šo augu sastāvdaļām var iegādāties aptiekā.

Lieliski darbojas homeopātiskie preparāti, kurus individuāli katram gadījumam var ieteikt homeopāts.

Fitoestrogēnus satur raudene, sarkanais āboliņš, apīņa rogas. Šo augu lietošanai nav ierobežojumu.
Ir daži augi, kas novērš hormonu disbalansu sievietes organismā, samazinot prolaktīna līmeni. Šie brīnišķīgie augi ir salvija, dille, fenhelis, ķimenes.

Klimaktēriskā sindroma gadījumā ir svarīgi normalizēt asinsspiedienu, sirdsdarbību. Mainīga asinsspiediena un sirdsdarbības ritma gadījumā ieteicami dzeloņainās vilkābeles, adonisa, maijpuķītes, āmuļa, dzeltenā amoliņa tējas uzlējumi. Miega traucējumus mazina dižzirdzenes saknes, zilās kāpnītes lakstu, baldriāna sakņu preparāti, rītā mundrumu var gūt ieņemot tējkaroti radiolas, žeņ – šeņa vai leuzejas ekstrakta.

Fitoterapijai katrā konkrētā gadījumā jābūt individuālai, bez mērķa augi nav jālieto.

Izteikta sindroma gadījumā, kad ir visi iespējamie traucējumi, ārstēšana varētu būt tāda (kā viens no variantiem):

No rīta 1 tējkarote radiolas ekstrakta 1:10 tukšā dūšā.

Pagatavo tēju ņemot:
trejdaivu sunīša lakstus 1 daļu,
nātres lakstus 1 daļu,
mežrožu augļus 2 daļas,
naktenes lakstus 0.5 daļas,
raudenes lakstus 2 daļas,
sarkanā āboliņa ziedus 2 daļas,
apīņa rogas 1 daļu,
salvijas lakstus 1 daļu,
āmuļa lakstus 1 daļu,
dzeltenā amoliņa lakstus 0,5 daļas,
maijpuķītes lakstus 0.5 daļas.

Visas sastāvdaļas sasmalcina vienāda izmēra gabaliņos, samaisa, ņem 3 ēdamkarotes lakstu, ieber termosā, aplej ar 3 glāzēm karsta ūdens, ļauj ievilkties 8 stundas. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā, ieteicams pirms ēšanas, bet var arī pēc.
Šo tēju var lietot 2 mēnešus, pēc tam 2 nedēļas nelieto un atkal atsāk. Tā rīkojas, lai novērstu organisma pielāgošanos un paaugstinātu efektivitāti

Vakarā pirms gulētiešanas pagatavo dižzirdzenes saknes uzlējumu.

Ņem 1 tējkaroti dižzirdzenes sakņu, aplej ar pusglāzi silta ūdens, lai ievelkas līdz atdziest, iedzer pirms gulētiešanas.

Nav diez cik garšīgs dzēriens, toties miedziņš ierodas neaicināts un atnes dāvanā krāsainus, jaukus sapņus.

70 g


Sastāvs: Vilkābes ogas, mežrozes augļi, raspodiņa laksti, kumelītes ziedi, māteres laksti, salvijas laksti, pelašķa ziedi, klinģerītes ziedi, apiņa rogas, asinszāles laksti


Līdzīgie piedāvājumi